Rūdīto stiklu nevar tālāk apstrādāt, jo tam ir veikts īpašs ražošanas process, ko sauc par rūdīšanu, kas maina tā fizikālās īpašības. Rūdīšanas laikā stikls tiek uzkarsēts līdz augstai temperatūrai un pēc tam strauji atdzesēts, radot iekšējos spriegumus, kas tam piešķir lielāku izturību un izturību. Šis process maina arī veidu, kā stikls saplīst, izraisot tā saplīst mazos, graudainos gabaliņos, nevis asās, robainās lauskas.
Kad rūdīts stikls ir izgatavots, to nevar griezt, urbt vai veidot bez sagrūšanas. Jebkurš mēģinājums apstrādāt rūdītu stiklu izraisīs tā sadalīšanos mazos, drošos gabaliņos. Tas ir apzināts drošības līdzeklis, jo rūdīto stiklu parasti izmanto lietojumos, kur ir bažas par drošību, piemēram, automašīnu logos, dušas durvīs un ēku stikla paneļos. Nespēja apstrādāt rūdītu stiklu vēl vairāk nodrošina, ka tas joprojām ir izturīgs un drošs lietošanai šajos lietojumos.
